Tehnoloģiju inovācijas un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbība nenoliedzami ir tās eksporta preces, ar kurām globālās digitalizācijas laikā vēlētos lepoties ikviena valsts. Kur šajā kartē atrodas Latvija, un vai mums ir pamats lepoties ar savu jaunuzņēmumu vidi? Uzņēmējs, ManaBalss.lv un kustības Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus uzskata, ka Latvijas potenciāls ir milzīgs, tikai nav ievirzīts vislabākajā gultnē, tāpēc mums ļoti noderētu tehnoloģiju uzņēmēju skola.
Latvijas vienīgais veiksmes ceļš – gudra ekonomika
“Latvijā ir viens vienradzis* – Printful. Lietuvā ir trīs, Igaunijā – desmit. Igaunijas panākumu pamatā faktiski ir viens Skype. Kad šo uzņēmumu pārdeva, Igaunijas darba tirgū pēkšņi uzradās pāris simti jaudīgu cilvēku ar pieredzi, kā labu ideju padarīt globāli konkurētspējīgu un milzīgu kapitālu. Darījums par Skypepārdošanu Ebay bija 2,6 miljardu dolāru vērtībā, kas bija milzīga summa 2005. gadā Baltijas valstīs. Šie apstākļi radīja labu vidi, kurā dzimt vienradžiem, un pie visiem šodienas igauņu vienradžiem dažādās lomās – kā dibinātāji, darbinieki vai investori – ir pielikuši roku Skype absolventi,” stāsta Kristofs Blaus. “No vienas puses varam lepoties, ka Latvijas vienradzi Draugiem Groupizloloja ar vietējo kapitālu, bet tajā pašā laikā varbūt klasisks start-up ceļš ar akseleratoru, agrīnu investoru finansējuma un zināšanu piesaisti varētu Latvijā ienest vairāk globālās tehnoloģiju sabiedrības klātbūtnes. Tāpēc mums ļoti vajag nākamos vienradžus.” Kristofs Blaus uzskata, ka šodien Latvijā pamatīgi jāmaina domāšana un jāpārvirza prioritātes, lai kļūtu par vienradžu līderi, sākumā – Baltijā. Izmantot visu potenciālu, kas piemīt jaunuzņēmumu un tehnoloģiju biznesam, šobrīd kavē atbilstošu zināšanu trūkums.
“Tās ir dažādas zināšanas – par produktu vadību, tehnoloģijām, datu analītiku, digitālo mārketingu. Tie cilvēki, kuri Skype padarīja par globālu veiksmes stāstu, zina, kā šos panākumus atkārtot, tāpēc nākamās veiksmīgās idejas aug arvien ātrāk. Mums nav cita ceļa kā gudra ekonomika, un jaunuzņēmumi ir gudras ekonomikas kulminācija vai esence. Tā ir fantastisku zināšanu un kapitāla koncentrācija, gandrīz 100% eksports, kas Latvijai nesīs ļoti daudz naudas,” skaidro Kristofs Blaus.
Kā panākt, lai pasaule tiecas pie mums, nevis otrādi
Programmēšana kļūst par tādu pašu pamatprasmi kā lasīšana un rakstīšana
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, apgūstot pareizās programmēšanas prasmes, jebkurš 9. klases beidzējs varētu iegūt labi atalgotu darbu pasaules līmeņa uzņēmumos. Latvijai ir visas iespējas pāris desmitgadēs kļūt par vispārtikušāko Eiropas Savienības valsti, ja mēs skolā mācītu prasmes, kas ir nepieciešamas visā pasaulē,” spriež Kristofs Blaus. Kādas prasmes tad, pēc viņa domām, ir visvairāk nepieciešamas cilvēkresursu attīstībai?
Jau no 1. klases skolā būtu jāsāk mācīt programmēšanu – ar klucīšiem, kartītēm, spēlēm, domājot algoritmos. Tas palīdz domāt un risināt problēmas sistēmiski un mērogojami, nevis tērēt laiku uz īstermiņa un vienas reizes risinājumiem. Vecākās klasēs bērni varētu programmēt kaut vai tās pašas datorspēles, nevis nosist laiku, tikai patērējot tās. Pabeidzot pamatskolu, bērniem būtu deviņu gadu programmēšanas izglītība, kas būtu unikāli. “Programmēšana jāmāca ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par programmētājiem,” saka uzņēmējs. “Skolā bērniem māca literatūru, bet neaudzina visus par rakstniekiem; māca matemātiku, bet visiem nav jākļūst par akadēmiķiem. Tās ir pamatprasmes, lai spētu funkcionēt sabiedrībā, un programmēšana būs ļoti tuvas nākotnes pamatprasme. Nav šaubu, ka daudz ko darīs mākslīgais intelekts, bet kādam tas būs jāprogrammē, jāpielieto utt. Paies gadi desmit, piecpadsmit, un par tiem, kuri nemācēs programmēt, pārējā sabiedrība brīnīsies tāpat kā par analfabētiem šodien. Tāpat kā programmēšana šobrīd nav universāla prasme, bija laiks, kad arī lasīšanas un rakstīšana prasmes piemita vien retajam. Ja spēsim panākt, ka pēc dažiem gadiem bērni, beidzot pamatskolu, māk programmēt tāpat, kā prot rakstīt, būsim unikāli visā pasaulē. Tas dotu iespēju arī viegli veidot savus jaunuzņēmumus – ja tev ir ideja, pats to vari īstenot, nemeklējot programmētājus un investorus, pats vari saprogrammēt prototipu un palaist ideju.”
Angļu valoda būtu jāmācās tādā līmenī, lai bērni runātu angliski tikpat labi kā latviski. Savukārt izglītības iestādēm vajadzētu pieļaut, ka tajās strādā profesori bez latviešu valodas zināšanām. “Būtu muļķīgi iedomāties, ka Ivy League profesors pat tikai apsvērtu domu mācīties latviešu valodu, lai varētu mums pasniegt. Mēs neko īpaši neiegūtu, pat ja viņš to iemācītos, bet, veltīgi pieprasot no viņa šādu prasmi, zaudējam fantastiskas zināšanas,” uzsver Kristofs Blaus. Tāpat būtu svarīgi atvērt Latviju globālajam tirgum, padarot oficiālo vidi pieejamu angļu valodā jebkurā līmenī: pārtulkot likumus angliski, noteikt par pienākumu valsts iestādēm spēt apkalpot cilvēkus arī angliski, radīt iespēju sakārtot visus dokumentus gan latviešu, gan angļu valodā, lai izcili cilvēki no citām valstīm varētu šeit dalīties zināšanās un veidot savu biznesu.
Kristofs Blaus tehnoloģiju prasmes redz kā ceļu sabiedrības izaugsmei
Ko iegūst valsts un sabiedrība, fokusējoties uz jaunuzņēmumu kultūru? Jo vairāk starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu, jo lielāka ekonomiskā izaugsme un labāka dzīve visai sabiedrībai. Taču tas nebūt nav vienīgais ieguvums. “Ja Latvijas sešpadsmitgadniekiem nāks darba piedāvājumi no visas pasaules, ļoti pieaugs sabiedrības prasības pret izglītību. Būs vajadzīgi spēcīgi argumenti un izglītības kvalitāte, lai jaunietis izvēlētos turpināt mācības tālāk, ja ar savām programmēšanas prasmēm būs pieprasīts speciālists jau pēc pamatskolas beigām. Tas varbūt ir mazliet biedējoši, ka jauni cilvēki spēs nopelnīt ar savām prasmēm un kļūs patstāvīgāki nekā jebkad agrāk, bet sabiedrības kopējam progresam tas nesīs lielāku ātrumu nekā jebkurā citā valstī,” ir pārliecināts uzņēmējs.
Kaut arī jaunuzņēmumu galvenais mērķis ir bizness un peļņa, ne vienmēr tas, kas ir ieguvums visai sabiedrībai, nes naudu tā radītājiem. Lielisks piemērs ir pirms vairāk nekā desmit gadiem tapusī bezpeļņas iniciatīvu platforma ManaBalss.lv, ko Kristofs Blaus izveidoja kopā ar Jāni Ertu un citiem domubiedriem: “Tas bija tipisks nekomerciāls start-up: mēs darījām to, ko neviens iepriekš nebija darījis, ieviešot digitālu risinājumu, kas aizstāja piketus, referendumus un citus novecojušus formātus. Kopš tā laika šis risinājums ir sabiedrības interesēs mainījis desmitiem likumu Latvijā, tostarp arī panācis Satversmes grozījumus.”
Vēl viens piemērs ir kustība Uzņēmēji Mieram, kuru aizsāka domubiedri no četriem digitāliem uzņēmumiem – Nutrameg, Mintos, Twino un Draugiem Grupa, organizācijas pamatos ieliekot ātrumu, ar kādu šie uzņēmumi strādā ikdienā, un skaidrību un precizitāti, ko izmanto tehnoloģiju vidē.
“Organizācijā Uzņēmēji Mieram mēs darām lietas lielā mērogā pāri robežām, kā esam pieraduši to darīt digitālajā biznesā. Ja mūsu sabiedrībā būtu vairāk cilvēku ar šādu pieredzi un izglītību, mums uz katra stūra būtu šāda līmeņa iniciatīvas. Kad iemācies domāt globāli un sistemātiski, tu dabiski nevari vairs atgriezties pie vienas dienas risinājumiem,”
rezumē Kristofs Blaus. Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju, Kristofs kopā ar domubiedriem Annu Adersoni (Riga TechGirls), Andri K. Bērziņu (Change Ventures, TechHub Riga), Jāni Berdiganu (Printify), kiberdrošības eksperti Ievu Ilvesu u. c. dibina Latvijas Tehnoloģiju izglītības fondu ar mērķi veidot Tehnoloģiju izglītības skolu, kas pēc pasaulē sevi pierādījušas tehnoloģiju izglītības programmas ik gadu sagatavotu 150–200 speciālistu.
* Vienradzis biznesa vidē – uzņēmums, kura vērtība sasniedz miljardu ASV dolāru.